Rīgas Igauņu pamatskola

VĒSTURE

19. gadsimta beigās Rīgas osta kļuva par vienu no lielākajām Krievijas impērijā. Rīga strauji auga. Cerībās uz labāku un pārticīgāku dzīvi daudzi igauņi no Narvas, Kerdlas un Sindi pilsētiņām pārcēlās uz Rīgu, lai strādātu tās rūpnīcās, galvenokārt tekstilapstrādē. Rīgā ieplūstošais kapitāls piesaistīja arī igauņu amatniekus, tirgotājus, juristus un citu profesiju pārstāvjus. 19. gadsimta beigās Latvijā dzīvoja gandrīz 18000 igauņu, no tiem Rīgā 3523 cilvēki.

Šai laikā par nozīmīgāko igauņu pulcēšanās vietu kļuva dziedāšanas biedrība „Imanta”, savukārt 1908. gadā tika dibināta Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība”. Tā rūpējās ne vien par igauņu nacionālās identitātes saglabāšanu, bet gādāja arī par atraitņu, bāreņu un slimnieku aprūpi. Laikā pirms I Pasaules kara Pārdaugava, īpaši Āgenskalna apkaime, kļuva par sava veida „igauņu rajonu”, kur noritēja arī rosīga sabiedriskā dzīve. 1913. gadā Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība” uzcēla savām vajadzībām sešstāvu namu Nometņu ielā 62. Par pirmajiem jaunās ēkas iemītniekiem kļuva Rīgas igauņu skolas audzēkņi un darbinieki.

Pareizticīgo igauņu bērni jau 19. gadsimta beigās varēja apmeklēt divgadīgo Pētera un Pāvila baznīcas skolu. Tomēr tā nespēja sekmīgi pildīt izglītības funkciju, jo bērniem pēc pirmo divu klašu pabeigšanas mācības bija jāturpina citās pilsētas skolās. Drīz pēc biedrības nodibināšanas tajā tika izstrādāts projekts jaunas igauņu skolas atvēršanai Rīgā. Pilsētas varas iestādes šo projektu, kas paredzēja sešgadīgas skolas izveidi ar mācībām igauņu valodā, apstiprināja 1908. gadā. Pirmās telpas šai skolai tika atrastas Mazajā Nometņu ielā 17. Par pirmo direktoru kļuva Hanns Tollasons (Tollasson). Kara dēļ šī skola, jau ievākusies Igauņu biedrības telpās, diemžēl nepaguva pārtapt par vidusskolu, tomēr biedrības pārskati liecina, ka skola nepārtraukti auga un palielinājās arī katram skolniekam iztērētais līdzekļu apjoms.

Tā kā kara laikā liela daļa vīriešu tika iesaukti armijā, bet citi, tai skaitā arī igauņi, kopā ar savām rūpnīcām un ģimenēm evakuējās no piefrontes zonas, skola 1915. gadā tika slēgta, bet pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Rīgā vairs faktiski nepastāvēja arī Igauņu izglītības un palīdzības biedrība.

Līdz ar Igaunijas Republikas izveidošanos daudzi Igauņi, vēlēdamies aktīvi piedalīties savas valsts dzīvē, devās atpakaļ uz dzimteni. Biedrība tomēr spēja atsākt darbu. Tā atjaunoja savu namu, kur atkal sāka darboties koris, teātra trupa, bet kopš 1919. gada arī igauņu skola. Jaunais Latvijas izglītības likums garantēja valsts atbalstu obligātajai sešgadīgajai pamatizglītībai arī minoritātēm, tādēļ igauņu skolas tika atvērtas ne vien Rīgā, bet arī Alūksnē, Apē, Veclaicenē un citur Latvijā, tomēr skolnieku skaits nebija liels. To ietekmēja ne vien daudzu igauņu atgriešanās dzimtenē, bet arī bezdarbs, ar to saistītā dzimstības samazināšanās un daudzu bērnu iekļaušanās algotā darbā, neapmeklējot skolu pat sešu klašu apjomā. K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā mainītais izglītības likums, saskaņā ar kuru jaukto ģimeņu bērniem, kur viens no vecākiem bija latvietis, bija jāapmeklē latviešu skolas, arī negatīvi ietekmēja minoritāšu attīstību Latvijā.

Padomju varas laikā tās politika attiecībā pret nacionālajām minoritātēm bija noliedzoša. Sagraujot igauniskās izglītības priekšnoteikumus – biedrību un skolu, pārejot uz vienotu padomju identitāti, igauņi kā apzinīga kopiena Latvijā faktiski vairs nepastāvēja.

Astoņdesmito gadu beigās līdz ar Baltijas nacionālās atmodas procesu attīstību radās labvēlīgi apstākļi minoritāšu kultūras atjaunošanai. Aktīvi sāka rosīties arī Latvijā dzīvojošie igauņi. 1988. gada 11. novembrī Latvijas igauņu pārstāvju sapulcē tika atjaunota igauņu biedrības darbība, nodibinot Latvijas Igauņu biedrību. Tās pirmā priekšsēdētāja – Rīgas Medicīnas Institūta pasniedzēja Leili Utno kļuva par skolas atjaunošanas iniciatori un aktīvāko atbalstītāju. 1989. gada 1. septembrī tika atklāta igauņu skolas 1. klasi. Tiesa, tolaik tā vēl darbojās kā Rīgas 73. vidusskolas filiāle. Par skolotājām sāka strādāt Dzintra Kohva un pašreizējā skolas direktore Urve Aivare. Telpas divām klasēm atkal tika atvēlētas Igauņu biedrības ēkā. Pateicoties vietējās pašvaldības, Igaunijas valdības un brīvprātīgo ziedotāju atbalstam, biedrības namā tika veikts remonts, un šī mācību gada otrajā pusgadā mācības jau noritēja svaigi remontētās telpās. 1990. gadā skola saņēma atļauju atvērt vidusskolu, tomēr piemērotu telpu trūkums liedza atvērt jaunas klases Igauņu biedrības namā. 1992. gadā skolai tika piešķirts patstāvīgas mācību iestādes statuss. Par tās direktoru kļuva Nacionālās operas repetitors Enn Raja, bet Urve Aivare par mācību pārzini. Pirmo reizi skolas akreditācija notika 1994. gadā, savukārt 1998. gadā skolu akreditācijas komisija atzina Rīgas igauņu skolas darbu par atbilstošu pamatskolas statusam. Nākamā – 2001. gadā notikusī akreditācija piešķīra mācību iestādei vidusskolas statusu. 2003. / 2004. mācību gadā pirmo reizi Latvijas igauņu izglītības vēsturē tika atvērta vidusskolas klase! Tomēr jaunā mācību gadā sākumā mūžībā aizgāja pirmais atjaunotās skolas direktors. Nākošajā gadā mācību pārzine Urve Aivare kļuva par pašreizējo skolas direktori.

Lai varētu realizēt vidējās izglītības standarta prasības, bija nepieciešamas papildu telpas. Ar Rīgas Domes IJSD Zemgales nodaļas atbalstu, pamatojoties uz skolēnu, viņu vecāku un pedagogu aptaujām, par piemērotāko tika atzīta Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāles ēka Atgāzenes ielā 26. Kopš 2005. /2006. m.g. Rīgas Igauņu vidusskola pilnībā apdzīvo šīs telpas, ar skolēnu vecāku, ieinteresētu uzņēmēju un Igaunijas valdības atbalstu uzsākusi aktīvu skolas apkārtnes un telpu labiekārtošanu. Pašlaik skola strādā atbilstoši Latvijas vispārējās vidējās izglītības standartam Tajā mācās dažādu etnisko kopienu, pārsvarā latviešu bērni, kuru vecāki novērtē iespējas apgūt gan latviešu, gan igauņu un citu Eiropas tautu vērtības, izkopt spējas veidot pozitīvu attieksmi pret atšķirīgo dažādās kultūrās. 2005. gada decembrī skola akreditēta kā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde līdz 2010. gada 31. jūlijam.

Skolas vēstures apskata sagatavošanā izmantoti absolventes Elīnas Kārkliņas apkopotie materiāli.

Rīgas Igauņu pamatskola
Atgāzenes iela 26
Rīga, LV - 1004, Latvija

Tālr.: 67601428, 67601202
Fakss: 67625505
e-pasts: rigauvs@riga.lv

Mācību valoda: latviešu/igauņu
Vadītājs: Urve Aivars